Par ķiploka vērtīgumu varētu runāt un runāt, jo mazais, sīvais sīpolu dzimtas pārstāvis patiesi ir palīdzējis cilvēkiem veselības saglabāšanā jau tūkstošgadēm.
Ķiploku sastāvs
Ķiploka uzturvērtība ir tiešām ievērojama pret mazo kaloriju daudzumu, ko tas satur. Šķiet, varētu pārtikt no ķiplokiem, ja vien tie nebūtu tik asi.
100 grami ķiploku satur:
mangānu: 82% no IDD (ieteicamā diennakts deva);
B6 vitamīnu: 61% no IDD;
C vitamīnu: 54% no IDD;
selēnu: 21% no IDD;
šķiedrvielas: 2,1 gramu;
salīdzinoši daudz kalcija, vara, kālija, fosfora, dzelzs un B1 vitamīna.
Turklāt ķiploks satur sēra savienojumu allicīnu, kam piemīt spēcīgas ārstnieciskas īpašības un kas dod ķiplokam tā raksturīgo aromātu.
Ķiploks ārstē
Ķiplokā ir aktīvi savienojumi, kas labvēlīgi ietkemē mūsu organismu un palīdz mums dzīvot ilgāk un pilnvērtīgāk. Visspēcīgākais no tiem ir allicīns, kas ir līdzeklis numur viens cīņā ar baktērijām, sēnītēm un vīrusiem. Ķiploka lietošana stiprina imunitāti, palīdz elpceļu un vīrusu saslimšanas gadījumos.
Ķiploku lietošana palīdz samazināt kopējo holesterīna līmeni, kas samazina risku sirds un asinsvadu slimību un aterosklerozes gadījumos.
Ķiplokos ir arī inulīns – polisaharīds, kas darbojas kā prebiotiķis. Tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu, stimulē “labās” baktērijas un žults sekrēciju.
Ķiploki labi atjaunina ādu. Laboratorijas testi liecina, ka tas palīdz pagarināt fibroblastu (šūnu, kas saglabā ādas strukturālo integritāti) mūžu un uzlabo to dalīšanos, veidojot elastīgāku un mīkstāku, labākas kvalitātes ādu.
Ķiploku var lietot kā prettārpu un pretparazītu līdzekli.
Tautas medicīnā ar ķiploka sulu apstrādā kukaiņu kodumus, pamatā bišu un lapseņu dzēluma vietas. Taču jutīgas ādas īpašnieki var sastapties ar apsārtuma veidošanos.
Viens no pētījumiem apliecina, ka ķiploks ievērojami samazina svina un citu smago metālu kaitīgo iedarbību uz organismu un ar to saistītos simptomus.
Sistemātiska ķiploka lietošana uzturā palīdz novērst vēža šūnu veidošanos. Tas notiek, pateicoties sastāvā esošajiem antioksidantiem, kas aizsargā organismu no brīvajiem radikāliem, neļaujot bojāt DNS.
Ķiploku lietošana
Visvērtīgāk ir lietot termiski neapstrādātu ķiploku. Manā bērnībā mamma uz rupjmaizes uzsmērēja sviestu un pārklāja ar plāni sagrieztām ķiploka šķēlītēm – šādi es pat būdama bērns varēju apēst pietiekamā daudzumā sīvo baciļu biedu. Reizēm ķiploks cilvēkiem ļoti labi garšo kopā ar speķi. Cita metode asās garšas mazināšanai ir lietot to kopā ar kādu skābpiena produktu – biezpienu, kefīru. Var sīki sasmalcināt un ar karotes palīdzību veikli norīt nekošļājot, bet, lai neapdedzinātu kuņģi, arī ieteicams uzdzert pienu vai kefīru. Jāzina, ka ķiploku lietojot ilgstoši, ķermenis piesūksies ar īpatnējo aromātu – pēc ķiplokiem smaržos plaukstas, sviedri un citi izdalījumi.
Ķiploku pagatavošana
Termiskās apstrādes procesā gaist C vitamīns un ēteriskie savienojumi, bet nezūd vērtīgās minerālvielas, tāpēc ķiploku noteikti var izmantot pēc iespējas biežāk, ja jums tas garšo! Te viena recepte iedvesmai:
Siera salāti ar ķiplokiem
Ņem 3 vārītas olas, 100-150g sierra un visu smalki sarīvē. Uz tās pašas smalkās rīves sasmalcina 3-6 daiviņas ķiploka. Visu sajauc ar pāris karotēm krējuma vai majonēzes, pievieno sāli pēc garšas un smērē uz maizes. Lai labi garšo!
