Vegāni ir cilvēki, kuri no sava uztura izslēdz visus dzīvnieku valsts produktus, tātad - gaļu, olas, pienu, medu, zivis, jūras veltes un insektus. Vegānu ēdienkarte sastāv no dažādiem dārzeņiem, pākšaugiem, augļiem, ogām, riekstiem un graudaugiem. Kļūšanai par vegānu var būt daudzi iemesli, tostarp vēlme uzlabot veselības stāvokli, rūpes par dzīvnieku dzīvībām un labturību, vidi un klimata pārmaiņām, ekonomiski apsvērumi vai vienkārša nevēlēšanās ēst gaļu. Rakstā apskatīsim dažādus faktorus, kas var kalpot par iemeslu šādām lēmuma, lai saprastu, vai vegānisms ir izvēle vai vajadzība.
Veselības apsvērumi
Vegānisma piekopšana tiek uzskatīta par veselībai labvēlīgu, protams, ja nepatērē pārsvarā tikai, piemēram, saldumus, čipsus vai frī kartupeļus. Ir jāizvēlas ēdieni kuros ir pietiekoši daudz augu olbaltumvielu, šķiedrvielu un minerālvielu. Vegāniem, kuri izvēlas sabalansētu uzturu, ir ievērojami mazāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi un diabētu, kā arī ciest no paaugstināta asinsspiediena, nekā gaļēdājiem. Cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni noteikti būtu jāapsver ideja par sava uztura maiņu, jo tieši dzīvnieku izcelsmes produktu patērēšana ir šīs problēmas pamatā.
Mūsdienās liela daļa cilvēku nepanes vai ir alerģiski pret pienu un tā produktiem vai olām. Savas labsajūtas dēļ tiem nākas atteikties no šādas pārtikas patērēšanas uzturā. Tāpat, iespējams, ka cilvēks vienkārši jūtas labāk neēdot gaļu vai šādai izvēlei ir kādi citi pozitīvi efekti, piemēram, ādas stāvokļa un gremošanas sistēmas darbības uzlabošanās vai svara samazināšanās.
Dzīvnieku dzīvības un labturība
Daudziem cilvēkiem rūp dzīvnieku dzīves un tie nevēlas maksāt un būt par iemeslu to bezjēdzīgajai nogalināšanai kā arī to nežēlīgajai izmantošanai. Neatkarīgi no tā vai dzīvnieki tiek audzēti industriālajās fermās vai tādās, kas ir saņēmušas kādu labturības pakāpes nozīmi, tajās visās dzīvnieki cieš. To ir pierādījuši neskaitāmi materiāli un video ko dzīvnieku tiesību aizstāvības entuziastiem ir izdevies iegūt un parādīt plašākai pasaulei.
Cilvēks pēc savas būtības nav gaļēdājs un pilnībā var pārtikt bez tās un arī citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pilnvērtīgu uzturu var nodrošināt izvēloties lietot tikai augu valsts produktus uzturā, neatņemot dzīvības citiem. Ar lēmumu nepatērēt gaļu, olas vai piena produktus tiek novērstas ļoti daudzu dzīvnieku ciešanas un nāve. Organizācija “Cilvēki par ētisku apiešanos pret dzīvniekiem” (PETA) ir aprēķinājusi, ka katrs vegāns gadā vidēji izglābj 200 dzīvniekus, jo sarūkot pieprasījumam, loģiski tiek samazināti ražošanas apjomi.
Ne tikai gaļas patērēšana, bet arī olu un piena lietošana rada lielas ciešanas dzīvniekiem. Dējējvistas tiek turētas milzīgās noliktavās, bieži vien tumsā, šaurībā (vietas nepietiek pat spārnu izplešanai) un netīrībā, blakus vai uz citu dzīvnieku līķiem. Vīriešu dzimuma cālīši neilgi pēc piedzimšanas uzreiz tiek nogalināti, jo tie nespēs dēt olas. Turpinot par olu rūpniecības tēmu, tad pēdējā laikā bieži dzirdams, ka dzīvnieku labad nepieciešams izvēlēties brīvo vistu olas (kas ir ievērojami dārgākas), jo tās nāk no “laimīgām” vistām, kas netiek turētas būros. Vairumā gadījumā šis ir tikai labs mārketinga triks. Varbūt vistas netiek turēta būros, bet tās tāpat ir iesprostotas pārblīvētās telpās un iespēja nokļūšanai brīvā dabā ir tikai tehniski iespējama atskaitēm un pārbaudēm.
Ne tikai olu industrija ir nežēlīga, piena un to produktu pieprasījuma dēļ dzīvniekiem arī nākas ciest. Piena ražošanas dēļ pāris stundas pēc dzimšanas telēni tiek nošķirti no savām mammām, kas dzīvniekiem rada lielu stresu. Bieži vien teliņi tiek arī nogalināti pāris dienu vai nedēļu laikā. Papildus tam, intensīvā slaukšana rada dažādas nopietnas slimības un infekcijas govīm un ievērojami samazina to mūža ilgumu.
Rūpes par klimatu un vidi
Būtisks vides un ūdeņu piesārņojums rodas tieši lopkopības industrijas ietekmē. Turklāt, lopkopības rezultātā veidojas liels daudzums siltumnīcefektu izraisošo gāzu, kas ir par iemeslu straujajām klimata pārmaiņām. To rezultātā cilvēki tiek pakļauti ļoti augstām vai zemām temperatūrām, palielinās postošu vētru skaits un kūst ledāji, kas ir īpaši satraucošs faktors. Turpinoties klimata pārmaiņām, dramatiskā ātrumā aizvien saruks bioloģiskā daudzveidība, izplatīsies slimības, tiks kavēta ekonomiskā izaugsme un nabadzīgajās valstīs aizvien vairāk trūks pārtikas un dzeramā ūdens. Nākotnē plašas teritorijas var kļūt neapdzīvojamas, kas radīs jaunus bēgļu pieplūdumus citās valstīs. Laika apstākļu maiņa atspoguļosies uz lauksaimniecības ražīgumu un ūdens pieejamību, kas ietekmēs visus.
Lopkopībai ir nepieciešamas plašas teritorijas, to veidošana veicina mežu izciršanu, kas savukārt ir vainojam pie savvaļas sugu izzušanas. Koku izciršana lielos apmēros it īpaši apvidos ko dēvē par “planētas plaušām” ir vairāk kā neapdomīga rīcība, jo šie meži un to augsne ir vieni no pasaules lielākajiem oglekļa piesaistītājiem. Nevar nepieminēt, ka, šī nozare prasa lielus ūdens resursus. Saskaņā ar PETA datiem, puse no Amerikas Savienotajās Valstīs patērētā ūdens tiek izlietots tieši šīs nozares vajadzībām. Apmēram pus kilograma gaļas saražošanai ir nepieciešami vairāk nekā 9000 litri (l) ūdens, savukārt tāda paša daudzuma kviešiem pietiks vien ar 95 l.
Ekonomiski apsvērumi
Gaļa, olas un citi dzīvnieku izcelsmes produkti nav starp tiem lētākajiem, atteikšanās no tiem palīdz samazināt izdevumus par pārtikas produktiem. Dažādu dārzeņu, sēņu un rīsu maltīte izmaksās krietni mazāk, nekā, ja tas viss tiktu papildināts, piemēram, ar vistas fileju un sieru. Vegānu uzturam atbilstošie pamatprodukti salīdzinoši ir lētāka izvēle. Tomēr, ilgtermiņā vien dārzeņu, augļu un graudaugu ēšana kļūtu garlaicīga. Par laimi tirgū aizvien vairāk parādās dažādu ierasto dzīvnieku produktu alternatīvas kā siers, dārzeņu burgeri, cīsiņi, zivju pirkstiņi, majonēze, saldējumi, jogurti un ne tikai. Ja ir vēlme pēc šādiem produktiem, tad gan ir jārēķinās ar paprāvu naudas summu. Pāris augu “siera’’ šķēles, vegāniskās desiņas, saldējums vai veganēze maksās krietni vairāk nekā šo produktu tradicionālās versijas. Tomēr, pieturoties pārsvarā pie dārzeņiem, augļiem un graudaugiem, noteikti ietaupīsi.
Vajadzība vai izvēle?
Atskatoties uz visiem minētajiem faktoriem nākas secināt, ka vegānisms mūsdienās kļūst jau par vajadzību. Citiem veselības un savas labsajūtas vai maciņa dēļ, cietiem, jo rūp dzīvnieki, bet visiem kopā, par vajadzību, lai saglabātu mūsu vienīgo planētu tādu kādu to mēs pazīstam un izvairītos no neatgriezeniskām pārmaiņām, kas skartu visus. Lopkopība ir resursu ietilpīga industrija un tās vajadzības vairo klimata pārmaiņas un negatīvi ietekmē vidi un savvaļas sugas. Proceedings of National Academy of Sciences pētījumā ir secināts, ka pāreja uz pārtiku, kas ir balstīta uz augu valsts produktiem varētu ļaut samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 70% līdz gadsimta vidum. Šāds, scenārijs, protams, ir nereāls, lielais vairums cilvēku nekad neatteiksies labprātīgi no gaļas, piena un olām neskatoties ne uz kādiem argumentiem, pat pašu veselības labad, kur nu vēl kaut kur tālu kūstošu ledāju dēļ. Labās ziņas ir tādas, ka ir daudzi cilvēki, kuri to spēj un ir ieinteresēti šādā uzturā un ar savām ikdienas izvēlēm maltītēm maina daudz gan attiecībā uz dzīvnieku labturību, gan mūsu planētu kopumā.