Tas, ka dārzeņi ir jāēd ikdienā zina gan bērni, gan pieaugušie. Diemžēl, kā jau ar daudzām citām lietām, ikdienā mēs nedarām tās lietas, par kurām tik labi zinām. Tāpēc šī ir viena no tām lietām, kas atkal un atkal jāatgādina, izceļot tās nozīmi.
Cik dārzeņi ir jāappēd ikdienā?
Dietalogi, uztura speciālisti un ārsti pie katras satikšanās ir gatavi atgādināt, ka pieaugušajam katru dienu vajadzētu apēst vismaz 400 g dārzeņu un augļu (neskaitot nakteņus) Statistika gan liecina, ka aptuveni 90% cilvēku dārzeņus un augļus ikdienā lieto daudz par maz vai pārāk reti.
Kāpēc ir jāēd dārzeņi?
Lai stiprinātu imunitāti un nodrošinātu organismam spēju pretoties slimības izraisošiem mikroorganismiem. Imunitātes nodrošināšanai svarīgas ir uzturvielas, kas atrodamas tieši dārzeņos un augļos. Tās palīdz organismē uzveikt nevēlamus mikroorganismus un palīdz izvadīt tos ārā no cilvēka ķermeņa. Lai organisms spētu nodrošināt antivielu sintēzi un imunitātes šūnu darbību, ir nepieciešams bēta karotīns, C vitamīns, E vitamīns un dzelzs.
Lai novērstu aptaukošanos, augļi un dārzeņi ir obligāta ikdienas ēdiengartes sastāvdaļa. Dārzeņi nesatur taukus un dod maz kaloriju, tāpēc tos var ēst gandrīz neierobežotā daudzumā. Ēdot daudz dārzeņus un augļus ir jāpalielina maltīšu skaits vai apjoms, tādējādi tiek novērsta izsalkuma sajūta, kas nereti liek mums pārēsties.
Lai uzlabotu pašsajūtu, ar to domājot neturēt sevī lieku smagumu. Dārzeņi ir bagātīgi ar šķiedrvielām bagātīgi, un tās cilvēka gremošanas sistēmā nesadalās un neuzsūcas, tāpēc veicina sagremotā ēdiena masas virzīšanos pa zarnām. Tādā veidā tiek novērsta aizcietējumu veidošanās, tiek kavēta cukuru un tauku uzsūkšanās, tiek mazināta holesterīna izgulsnēšanās asinsvadu sieniņās un aterosklerozes attīstība. Šķiedrvielas profilaktiski palīdz pret resnās zarnas slimībām – kairinātas resnās zarnas sindromu, hemoroīdiem, kolītu, divertikulozi un citām.
Ēdam dārzeņus un esam veseli!